Kopš oktobra Liepājā ir uzstādītas speciālas urnas suņu ekskrementu izmešanai. To apsaimniekotājs – SIA "Tranzīts L" – apstiprina, ka iedzīvotāji tās izmanto, taču tikai par 50 procentiem. Dažviet urnas cietušas no huligāniem un ir apzīmētas, salauztas.

Pusaudzis Rūdolfs, ko sastopam Jūrmalas parkā pie bērnu laukuma, izvedis pastaigā kolliju Amigo, kura īstais saimnieks ir zēna tētis. Rūdolfam šķiet, ka ir pietiekami daudz vietu, kur izmest aiz mīluļa atstātos labumus. Iespējams, tādēļ, ka viņa izstrādātais pastaigu maršruts ir tāds. Tikai reizēm, ja pastaigājas gar kāpu zonu, izjūt to trūkumu. Viņš zina, ka tuvākās jaunās dzeltenās urnas ir vietā, kur sākas veloceliņš – Jūrmalas ielas galā, bet uz pretējo pusi – netālu no pieminekļa bojāgājušiem jūrniekiem. Un tās arī kādu reizi izmantotas, ja sanākts doties garām, taču ne regulāri.

Netālu sastopam arī Natāliju ar pekinieti Lusiju. "Dzīvojam privātmājā ar pagalmu, tāpēc regulāras pastaigas ārpus izpaliek. Taču domāju, ka šādas urnas vajadzētu biežāk,” uzskata liepājniece, vadoties pēc citu suņu saimnieku dzirdētā.

Vakarā savu rotveilera šķirnes četrkājaino draugu pa Vaiņodes ielu pastaigāties ir izvedis Aivars. Netālu redzams arī dzeltenais konteiners, kas paredzēts suņu ekskrementiem. "Es šad un tad to izmantoju. Parasti suņu kakas izmetu parastā konteinerā – savācu, ielieku maisiņā un izmetu. Daudzu suņu saimnieki ir nevīžīgi – aiz sevis nesavāc. Domāju, ka tādiem arī tāds dzeltens konteiners nebūs stimuls, lai savāktu aiz sava suņa. Vajadzīgi soda mēri – tad varbūt sāks šādus konteinerus izmantot vairāk.” Tāpat viņš  novērojis, ka jaunās urnas cilvēki izmanto, lai izmestu pavisam citus atkritumus.

Ierosina mainīt urnu vietas

"Specializēto urnu izvietošanai izvēlējāmies vietas, kur nav atkritumu konteineru, jo iepriekš bijām saņēmuši iedzīvotāju pārmetumus, ka viņiem tiek izvirzītas prasības savākt aiz sava suņa, bet savāktie ekskrementi jānes mājās,” paskaidro Vides un veselības daļas dabas aizsardzības speciāliste Alda Damberga. Pēc to uzstādīšanas pašvaldībā nav saņemts neviens iedzīvotāja viedoklis – ne pozitīvs, ne negatīvs. A.Damberga atbild arī uz Aivara piezīmi par to, ka uzstādītās urnas izmanto ne tikai suņu saimnieki, bet arī pārējie iedzīvotāji: "Ja atkritumi nenonāk apkārtējā vidē, bet tiek izmesti konteinerā, urnas pilda savu funkciju.”

SIA "Tranzīts L" darbinieki urnas apseko un izved reizi nedēļā, taču, ja tiek ziņots, ka atkritumi ap tām ir daudz un nepieciešams savākt, brauc papildus. Kā pastāsta uzņēmuma direktors Valdis Kleinšmits, suņu ekskrementi ap urnām nemētājas, bet sadzīves atkritumi gan. Dažkārt cilvēki tos noliek pat veseliem maisiņiem ar domu, ka tās savāks. "Ja konteinerā iebāž trīs lielās alus pudeles, tad tas ir pilns,” neapmierināti sacīja V.Kleinšmits, kas tādējādi liedz pildīt to tiešo pienākumu. Kā šo problēmu risināt, viņš īsti nesaredz.

Šo dažu mēnešu laikā, kopš urnas ir izvietotas, noskaidrotas vietas, kur tās strādā un kur – ne. Savu funkciju nepilda, piemēram, urna pie 15.vidusskolas O.Kalpaka ielas un Šķēdes ielas krustojumā. Turklāt tā tiekot visbiežāk sabojāta. Arī Vaiņodes iela galā tā nedarbojas, kā vajadzētu. V.Kleinšmits ierosinājis tās pārcelt. Kā vienu no iespējamā vietām viņš min Piltenes ielu, arī Jūrmalas parku, tātad tur, kur iedzīvotāji visbiežāk ar saviem mājdzīvniekiem redzami pastaigājamies.

Kopumā pašvaldība iegādājās 22 urnas suņu ekskrementu izmešanai, šogad to skaits netiks papildināts. Tās ir izvietotas ezermalā, pie Pērkones kanāla, kāpu zonā, Ventspils parkā un citur.

Kad cilvēki pieradīs?

Pašvaldības policijas dati rāda, ka pērn septembrī par suņu ekskrementu nesavākšanu saimniekiem sastādīti 9 administratīvie protokoli, oktobrī – 14, novembrī – 3, decembrī – 0, bet šā gada janvārī – 5 (provizorisks skaits). Liepājas pilsētas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ineta Mikute pastāsta, ka patruļas pilsētā notiek, kuru laikā tiek apsekota visa pilsēta un dažādi objekti, taču diemžēl pie katras urnas nolikt policistu, kas to pasargātu no postītājiem, nav iespējams.

Liepājnieks Artūrs, kurš jau piecus gadus ir saimnieks franču buldogam Zuzītei, uzskata, ka tas ir cilvēku audzināšanas jautājums: "Esmu redzējis, ka daudzi kakas nesavāc. Kur iet, tur paliek. Man pašam ir kabatā vairāki maisiņi. Ir gadījies iekāpt, tāpēc zinu, kā tas ir.” Arī Rūdolfs uzskata, ka labāk būtu, ja aiz sava suņa katrs savāktu. "Vasarā bērni gribēs pēc tam zālītē spēlēties,” kā piemēru min puika.

"Cilvēki ir dažādi, tai skaitā suņu īpašnieki, bija tādi, kas savāca aiz sava suņa arī tad, kad nebija urnas. Ir tādi, kas uzskata, ka viņiem tas nav jādara,” novērojusi A.Damberga. "Runa ir gan par higiēnas un sanitārās drošības, gan estētisko normu, gan tieši mājdzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu.”

Lai šī lieta ieietos, V.Kleinšmits uzskata, ka urnām vajadzētu būt izvietotām tā, ka tās varētu saskatīt ik pa gabaliņam. "Esam gatavi piedalīties un aplīmēt savas atkritumu urnas ar uzlīmēm, kas norādītu, ka šeit drīkst izmest dzīvnieku ekskrementus. Urnas ir vajadzīgas. Man pašam ir mājdzīvnieki, tāpēc zinu, ko tas nozīmē,” domās dalās V.Kleinšmits. Viņš uzskata, ka rezultāts ar laiku būs, jo gandrīz vienmēr jaunumus cilvēki uztver ar skepsi, negatīvi, taču vēlāk savas domas maina.

Otrdienas rītā urna Vaiņodes ielā (pa kreisi) ir piepildīta ar dažādiem atkritumiem, lai gan tās apsaimniekotājs sacīja, ka tā ir viena no vietām, kur konteineru cilvēki izmanto maz. Savukārt urnai Jūrmalas parkā netālu no pieminekļa bojāgājušiem jūrniekiem grūti piekļūt, jo priekšā aizstumts pamatīgs sniega valnis.